Definīcija: Virtuāla atmiņa ir paņēmiens kas ļauj izpildīt procesu ko nevar pilnīgi izvietot atmiņā. Priekšrocība ir tāda ka programma var būt lielākas par fiziska atmiņa.
Realizēt virtuālo atmiņu nav viegli, tā var krietni samazināt jaudu(performance),
Viens no veidiem kā var optimizēt to lietu ir lai programmētāji lādē iekšā programmas kodolu un pēc vajadzības pielādē programmas komponentes, tad:
Programmas neaizņems tik daudz vietas fiziskajā atmiņā.
Tāpēc ka katra lietotāja programma aizņems mazāk vietas atmiņā, vienlaicīgi var būt palaistās vairāk programmu.
Mazāk I/O būs vajadzīgs lai ielādētu SWAP failu.
Tādejādi, laižot programmu kas nav pilnīgi atmiņā(droši vien domāts laist un pielādēt moduļus) vinnēs lietotājs un sistēma.
…
