Rakstot romānu, brāļi Kaudzītes ir patiesi piedomājuši pie visām niansēm tajā- ir interesanti veidotas laikmeta ainas, tēlu izveide, sižetisko līniju savīšanās romāna gaitā. Visvairāk mani aizrāva tēlu neparastie raksturojumi, kas precīzi atklāj tēlu lomu romānā. Interesantākie un visspilgtāk atmiņā palikušie tēli ir komiskie tēli- Švauksts, Ķencis, Pietuka Krustiņš.
Švauksts bija jauns cilvēks, apmēram divdesmit trīs gadus vecs, un, kā pie visa redzams, slātavietis. Mētelis un svārki viņam stāvēja plaši vaļā, tā, ka ļoti garā, baltā pulksteņa ķēde bija redzama visā garumā no pakakles līdz kabatai ar visiem spīduļiem, kas tur bagātīgi klāt karājās. Ap kaklu viņam vienmēr bija viegli apmesta gara, sarkana šalle, kurai gals stiepās pāri visai mugurai. Pats bija sprogainiem matiem, mazām ūsiņām, ķīļa bārdu un sārtu seju.
Švauksts bija tā sauktais „kārklu vācietis”. Viņš domāja, ka, turoties pie visa vāciskā, ir ļoti modīgs un pārāks par visiem. …
