Ikkatram , no mums ir ko mīlēt, vai tā ir mamma, vai tētis, vai arī mazais brālītis. Tas nav svarīgi ko mēs mīlam, bet gan kā mīlam. Tā ir lielākā mīlestības būtība.
Jāņa Jaunsudrabiņa garajā pasakā „Vēja ziedi” mīlestība atspoguļojas ļoti spilgti. Protams, mīlestībā nebūs tā, ka viss būs lieliski un brīnišķīgi. Kā arī tas atspoguļojas J.Jaunsudrabiņa pasakā. Ir tāds teiciens, ka nav tāda rožu krūma, kuram nebūtu neviena ērkšķa, tāpat ir arī ar mīlestību, ar kuru sastopas mūsu garajā pasakā Rasma.
Rasma bija vēl jauns, nevaldāms meitēns, kad viņa iemīlējās šajā garajā, kalsnajā puisī-Spodrī. Viņš viņai likās mīlīgs un jauks. Rasma katru dienu domāja par viņu un cerēja, līdz paaugsies, tā precēsies ar spodri.
Drīz vien Spodris aizbrauca uz pilsētu mācīties, un Rasma palika viena. Viņa katru dienu sēdēja pie loga un cerēja satikt Spodri. …
