ādēļ gan mūsdienu cilvēkam, kurš izmanto atomenerģiju, datorus, transplantē iekšējos orgānus, lido kosmosā, būtu jāzinapasakas par dieviem, kuras izdomājusi maza tautiņa pirms kādiem trīstūkstoš gadiem? Ko bronzas laikmeta cilvēks mums var iemācīt, ja tolaik nebija izgudrots nekas sarežģītāks par podnieka ripu?
Vēsture var sagādāt daudz pārsteigumu, bet tikai vienā ziņā – savā virzībā uz nākotni, turpretī mainīt kaut ko pagātnē vai atkārtoties tā nespēj. Senie grieķi ļoti daudz ko nozīmīgu atstājuši līdz par mūsdienām.
Interesanti, ka tieši grieķi, kas radīja tik spilgtu politeismu (daudzdievību), bija arī ateisma, tas ir, bezdievības, jebkādas dievticības noraidījuma, radītāji.
Arī sengrieķu un latīņu valodas, kas jau sen tiek uzskatītas par mirušām, ir bieži lietotas jaunu vārdu radīšanā. Latviešu valodā vārdu ar šo valodu saknēm ir ļoti daudz, piemēram, skola, demokrātija, akadēmija, aritmētika, fizika, aptieka, bibliotēka, kritika u.c.
Atdzimšanas laikmetā jaunai dzīvei atdzimst antīkā literatūra, zinātnes, māksla, un šajā apstāklī nav nekā pārsteidzoša un negaidīta: senā Grieķija un Roma bija sasniegušas daudz augstāku līmeni nekā viduslaiku Rietumeiropa.…
