Ātrā miega fāzē paātrinās pulss, elpošana, cilvēka acis ātri grozās dažādos virzienos, un smadzenes intensīvi strādā. Šī fāze tiek attiecināta uz vieglo miegu, kura laikā jebkurā brīdī var pamosties. Visticamāk, tieši šajā fāzē mēs sapņojam, jo pamodušies atceramies sapņus. REM fāzes beigās mēs pārejam vieglā miega non-REM stadijā un atkārtojam ciklu no jauna.
Miega laikā nereti sapņo. Sapņus veido apziņas radīti nekontrolēti vizuāli attēli, kuru uztver kā noteiktu notikumu, sižetu. Tie ir saistīti ar gulētāja emocionālo stāvokli nomoda laikā. Ja emocionālais stāvoklis dienas gaitā ir bijis negatīvs, piemēram, bijis satraukts, nelaimīgs, tad tas atspoguļojas arī sapņos, piemēram, radot murgus. Sapņošana notiek seklā miega laikā (REM fāzē), taču pētījumi liecina tie nav saistīti viens ar otru, katram no tiem (sapņošanai un seklajam miegam) ir atsevišķas ierosināšanas vietas smadzenēs un arī atsevišķas funkcijas.
Miegu mums vajag, lai ķermenis atjaunotos un pārstrādātu dienā uzņemto informāciju. Tā trūkums rada daudzus ne pārāk patīkamus blakusefektus, to skaitā: svara pieaugumu, galvassāpes, nespēju fokusēties, garstāvokļa svārstības un sliktākas darba un mācīšanās spējas. Kopsavilkumā, veselīgs miegs ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas ietekmē cilvēku emocionālo un fizisko stāvokli, tāpēc mums par to jārūpējas un jāpievērš lielāka uzmanība pirms un pēc miega dzīvesveidam.…
