Civillikuma pieņemšana bija izcils jaunās valsts politiski- tiesisks jurisprudences pasaules mēroga sasniegums, tas attēloja un iemiesoja sevī Latvijas tautas kultūru, paražas, izglītību un vēsturi. Šis sasniegums parādīja, ka Latvijas tauta, Latvijas valsts, tiešām ir gatava un ir spējīga būt patstāvīga, attīstīties un kļūt par moderno tiesisko Eiropas valsti, kur cilvēku tiesībām, vienlīdzībai ir primārā nozīme. Civillikums ir daļa no Latvijas Republikas pirmsākumu vēstures, bet vēsture nav tikai stāsts par mūsu zemes un tautas pagātni. Tās nav tikai zināšanas, kas apliecina konkrētā indivīda inteliģences līmeni. Vēsture ir katras nācijas pašapziņas, politiskās pašnoteikšanās un valstiskuma stūrakmens .
Vērtējot tā laika un mūsdienu autoru pārdomas un atziņas, mūsu valsts vēsturi, politiski- tiesiskus sasniegumus, nav divdomības par XX gadsimta 20. un 30. gadu Latvijas Republikas civiltiesību unifikācijas procesu vērtējumu- tas bija svarīgs, vērienīgs un drosmīgs solis, kas bija fundamentāls mūsu valsts tiesību nozares turpmākai attīstībai, ideoloģiski tā nozīme varētu būt līdzīga Satversmes ranga tiesību aktiem; unifikācijas process bija kā tiesiskās apziņas kvintesence, spēcīgā griba pašam būt valdniekam par savu dzīvi un nākotni. Gribētos pieminēt Latvijas dzejnieka Jāņa Pliekšāna vārdus no Zelta zirga lugas: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”.
…
