Alerģija ir imunoloģiski noteikta neadekvāta, hipersensitīva atbildes reakcija uz noteikto antigēnu (alergēnu).
25% cilvēku uzskata, ka tiem piemīt uztura alerģija;
Izmeklējumos ticami pierādāmas reakcijas ir 6-10% bērnu līdz 3 gadiem un tikai 1-2% pieaugušo;
Vislielākais uztura alerģiju biežums ir sastopams agrā bērnībā un vēlāk pakāpeniski samazinās.
Riska faktori
Iedzimtība;
Vecums- jaundzimušiem un zīdaiņiem alerģijas risku palielina nepilnīgi attīstītā gremošanas enzīmu sistēma, zarnu motilitāte, mucīna produkcija, zarnu limfoidālā sistēma, pārejošs IgA deficīts.
Pacienti ar:
Gastrointestinālām slimībām;
Infekcijas slimībām;
Malnutrīciju;
Prikšlaicīgi dzimušie.
Govs piens (kazeīns- 80%, ß-laktoglobulīns- 10%, alfa- laktoalbumīns- 4%, govs seruma albumīni un imunoglobulīni), kazas piens;
Vistas olas (ovalbumīns- 64%, lizozims- 34%, konalbumīms- 14%, ovoglobulīns, ovomukoīds- 9%, olas dzeltenumā stiprākais Ag- alfa- livetīns).
Imunoloģiskā Ig E mediētā uztura alerģija.
Ne- Ig E noteiktā uztura alerģija.
Imunokompleksu noteiktās reakcijas;
Vēlīnās T šūnu mediētās uztura alerģijas reakcijas;
3. Jaukta (Ig E atkarīgas un ne-Ig E atkarīgas).…
