Cilvēka uzmanību piesaista priekšmeti un parādības, kas var apmierināt kādu vajadzību. Vajadzības ir interešu pamats.
Intereses ir izjuta par kāda objekta vērtību (interešu objekts var būt cilvēki, dzīvnieki, notikumi un lietas u.c.),( Kreišmane. I. Ievads psiholoģijā; 92).
Es uzskatu, ka cilvēku intereses var būt ļoti dažādas. Katrā cilvēka dzīves posmā tās var mainīties. Jauniešu intereses var ļoti atšķirties no viņu vecāku interesēm. Mūsdienu jaunieši ir ļoti aktīvi un vēlas visu iepazīt un izmēģināt paši. Tā viņi nostiprina savas intereses izvēlētajā virzienā.
Intereses var iedalīt:
materiālās intereses, kas nodrošina cilvēka fizisko eksistēšanu;
sociālās intereses, kas nodrošina cilvēka vietu sabiedrībā;
garīgās intereses, kas nodrošina cilvēka garīgo izaugsmi un piepildījumu radošā darbībā.
Arī mācību darba pamatā vajadzētu būt interesēm. Viens no galvenajiem uzdevumiem mācīšanā un audzināšanā, kā galvenais mērķis masu saziņas līdzekļos un reklāmās ir radīt par kaut ko interesi ( Kreišmane. I. Ievads psiholoģijā; 92).
Pēc manām domām, jau mācoties skolā, bērniem rodas lielākas vai mazākas intereses par kādu no mācību priekšmetiem. Zināt savu nākotnes profesiju jau mācoties pamatskolā ir labi, bet vidusskolas gados, tai ir jābūt pilnīgi apzinātai.
Mācīšanās, tāpat kā visi citi sarežģīti darbības veidi, ir daudzu vajadzību un interešu motivēts process. Izšķir:
tiešās intereses, tās ir saistītas ar kādu vajadzību.
pastiprinātās intereses, tās veidojas kāda motīva vadītas ( Kreišmane. I.
Ievads psiholoģijā; 92).
Manuprāt, tiešā interese ir, piemēram, ja kāds interesējas par fotografēšanu un vēlas par to uzzināt vairāk, tāpēc meklē iespējas kā ar to nodarboties. Bērni mācās visu par fotografēšanu dažādos interešu pulciņos un apmeklē tos ar prieku.…
