‘’1934. gada 15. maija naktī K.Ulmaņa valdība ar aizsargu, policistu un fašistisko organizāciju palīdzību izdarīja politisku apvērsumu. [..] Pēc Vācijas parauga fašistiskā valdība padzina saeimu, likvidēja visas politiskās partijas, bet likumdošanas varu nodeva ministru kabinetam.’’1 ‘’Visu varu ieguva ministru kabinets, kura priekšgalā bija Kārlis Ulmanis, kas paziņoja, ka apvērsums izdarīts latviešu tautas interesēs, lai vienotu tautu.’’2
Tomēr sabiedrībā sāka rasties pretēji viedokļi un domas, kāpēc Kārlis Ulmanis ieņēma prezidenta vietu, ja Latvijas Satversmē bija noteikts, ka prezidentu var ievēlēt tikai Saeima. Lai cik ļoti Kārlis Ulmanis vēlējas savai valstīt darīt tikai labu, acīmredzot pastāvēja ar citi faktori, kas ietekmēja viņa spontāno rīcību. …
