Katrs uzņēmums ir viens indivīds citu uzņēmumu vidū. Noteikti vairāk nebūs tieši tāds pats vēl viens uzņēmums. Tur var atšķirties ne tikai darbinieku skaits un to loma, ne tikai vadības attieksme, ne tikai strādājošo uzņēmība vai nicinājums pret darāmo darbu. Katrā uzņēmumā būs kas cits, pavisam savādāks, kas individuāls. Tas ir tāpat kā nav divu identiski domājošu un pēc izskata vienādu cilvēku, pat identiskie dvīņi ir katrs kaut mazlietiņ, bet atšķirīgi.
Piemēram cilvēku, kas strādā, teiksim uzņēmumā “Cietais Riekstiņš”, neapmierina tur valdošā kārtība. Viņš nodomā mainīt darba vietu un domā, ka citā uzņēmumā noteikti būs labāk. Jā varbūt, bet nevienmēr tas tā ir un būs. Katrā uzņēmumā ir sava kārtība un savi likumi. Sava iekšējā kultūra, paražas, pieņemtie un ievērotie iekšējās kārtības noteikumi utt. Jā pat iekšējās kārtības noteikumi katrā uzņēmumā atšķirās. Citā ir aizliegts, piemēram, zvanīt uz mājām un pārrunāt savas ģimenes lietas, citā uzņēmumā tas ir atļauts, lai dotu darbiniekiem pietiekamu komfortu un labu noskaņu strādāt. Citādi, kas tas būs par labu darbinieku, kas atnācis uz darbu to vien visu laiku darīs kā uztrauksies par to vai viņa mājās atstātajam mazulim, vai kādam citam, viss ir kārtībā. Šai laikā viņa domas noteikti nekavēsies pie darba, savukārt tam, kas varēs piezvanīt un apjautāties par mājās notiekošo, noteikti būs sirds mierīgāka un prāts vairāk varēs pievērsties darba lietām. …
