Vērtējums:
Publicēts: 30.11.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Radioaktīvais starojums', 1.
  • Konspekts 'Radioaktīvais starojums', 2.
  • Konspekts 'Radioaktīvais starojums', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Radioaktivitāte- starojums rodas, kad sabrūk smago ķīmisko elementu kodoli. Var rasties atomieroču sprādzienu rezultātā vai arī lieljaudas atomreaktoru (ražo siltuma enerģiju, nodrošina ekeltrību) avārijas gadījumā. Tad izveidojas atomelektronu mākonis. Šie atomkodoli nosēžas uz putekļiem, lietuslāsēm un citām mikrodaļiņām, tādā veidā nonāk vidē.
Ķīmisko elementu tabulā radioaktīvie elementi ir sākot no 84.elementa visi pārējie.
Radioaktīvo starojumu nevar izārstēt, tas paliek uz mūžu. Vienīgais veids, kā atbrīvoties dabā, ir radioaktīvais sabrukums, kas notiek ar laiku.
Starojums var rasties no:
1) dabīgiem avotiem;
2) mākslīgiem avotiem.
Dabiskie avoti:
kosmiskais starojums (Saules), atmosfēra;
gamma stari- augsnē, klintīs, celtniecības materiālos;
dabas radioaktīvās vielās, kuras kopā ar uzturu nonāk cilvēka organismā un paliek tajā visu mūžu;
u.c.
Mākslīgie starojuma avoti:
medicīnā- flurogrāfija, zobu rentgenogrāfija;
lidojot bieži ar lidmašīnu- attālums 2000km, augstums- 12km, 5 reizes gadā;
vecie televizori- 4 stundas dienā;
AES;
TEC (ogles)- attālums 20km;
radioaktīvas vielas no kodolieroču izmēģināšanas- īpaši mācību poligonos;
lokatori;
u.c.
Radioaktīvās vielas no atmosfēras uzņem lietus, tad augi un dārzeņi, zeme, ūdens, zālēdāji, dzīvnieki, piena produkti (no govs), tad cilvēki.
Latvijā radioaktivitāti mēra Daugavpilī, Baldonē, Salaspilī. Avāriju gadījumā izsludina trauksmi. Rīgā ir 12 trauksmes vietas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants