-
Platons "Valsts"
Nabadzīgie cilvēki vienmēr ir tiekušies būt līdzvērtīgi tiem, kas ir bagāti ,kam pieder īpašumi, un kas spēj savu dzīvi nodrošināt labu, daudz nepiepūloties. Šie cilvēki nav samierinājušies ar savu statusu sabiedrībā, tādēļ mūsdienās ir izskaidrojams tas, ka viņi nodrošināja sev un savai ģimenei labvēlīgāku dzīvi, viņi ir laupījuši bagātos, kā arī savā starpā viens otru. Tā apziņa, ka viņi nevar nopelnīt tik daudz cik bagātie, iedragāja viņu pašapziņu un nabagie ķērās pie šādiem līdzekļiem. Valstij nācās domāt ko šajā lietas labā var darīt, taču kādus konkrētus mērķus bija grūti izvirzīt, jo nabadzība nevis saruka, bet gan vērsās plašumā, arī līdz mūsdienām. Ir grūti iedomāties cilveku, kurš no pilnīgas nabadzības būtu izkūlies paša spēkiem, tas praktiski nav iespējams. Katram cilvēkam bija savas vajadzības pēc kāda labuma – bagātie centās kļūt vēl bagātāki, bet nabagie centās ar viltu panākt to, lai šī bagātība būtu arī viņiem. Valstij vajadzētu apmierināt visas iedzīvotāju vēlmes, bet, ja apmierinās vienu kādas sabiedrības vēlmi, tad tās pieaugs un būs grūtības panāk efektīvāku rezultātu.…
’ja trūcīgie un nabadzīgie cenšas pēc valsts amatiem, jo sava īpašuma viņiem nav un viņi cenšas ar laupīšanu pie tāda tikt, tad labi pārvaldīta valsts nav iespējama’’- Platons „Valsts” Jau kopš seniem laikiem sabiedrība ir dalījusies 2 slāņos, kas ir ietekmējuši savstarpējās attiecības. Šie slāņi ir veidojušies bagāto un trūcīgo cilvēku strapā. Katram no tiem ir bijušas savas pozitīvās un negatīvās puses, bet nabadzīvo stāvoklis nekad tos nav apmierinājis, tādēļ viņi ir izrādījuši lielu nepatiku pret tie, kas ir bijuši augstāki par viņiem. Sekas ir bijušas daudz un dažādas, kas valstī ir radījušas nesaskaņas un šo slāņu nesavienotību. Nabadzīgie cilvēki vienmēr ir tiekušies būt līdzvērtīgi tiem, kas ir bagāti ,kam pieder īpašumi, un kas spēj savu dzīvi nodrošināt labu, daudz nepiepūloties. Šie cilvēki nav samierinājušies ar savu statusu sabiedrībā, tādēļ mūsdienās ir izskaidrojams tas, ka viņi nodrošināja sev un savai ģimenei labvēlīgāku dzīvi, viņi ir laupījuši bagātos, kā arī savā starpā viens otru. Tā apziņa, ka viņi nevar nopelnīt tik daudz cik bagātie, iedragāja viņu pašapziņu un nabagie ķērās pie šādiem līdzekļiem.
