Un, ja vecāki ļauj pašiem bērniem lemt un pieļaut savas kļūdas, tad es domāju, ka bērni būs pateicīgi vecākiem un gribēs viņiem kaut kā pateikt ”paldies”. Lai gan es neuzskatu, ka bērni ir parādā vecākiem, mīlestība pret viņiem vienkārši liek to darīt, lai pateiktos par milzīgo ieguldījumu viņu dzīvēs. Un es nedomāju, ka tam ir jābūt mantiski, jo manta nav svarīgākais. Ir, protams, lietas, kas rada prieku, un lietas peļņas gūšanai. Ja tās nenošķir, tad viss nesavtīgais pazūd. Tāpēc es uzskatu, ka kopā pavadītais laiks ir galvenais.…
