-
Vestgotu valsts veidošanās Pirenejos
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Ceļā uz valsti | 4 | |
Vestgotu valsts Pirenejos 507.- 589 | 6 | |
Vestgotu valsts 589.- 711 | 8 | |
Valsts pārvalde | 11 | |
Secinājumi | 12 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 13 |
Referāta mērķis ir raksturot vestgotu valsti Pirenejos un tās būtiskākās iezīmes.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Noskaidrot, kā vestgoti nonāca līdz savas valsts izveidei.
2.Raksturot vispārējo stāvokli vestgotu valstī.
3.Raksturot valdnieka varu un valsts pārvaldes sistēmu.
4.Noskaidrot baznīcas ietekmi un lomu vestgotu valstī.
Referātā tiks lietots jēdziens karaliste ar to būtu jāsaprot, ka galvenā valsts vara koncentrējas viena valdnieka jeb karaļa rokās. Teritorija, kas tiks aplūkota referātā laika posmā no 507. līdz 711. Gadam, ir Pireneju pussala, no mūsdienu viedokļa tā ir Spānijas, Portugāles un nedaudz arī Francijas teritorija. Referātā tiks aplūkots liels laika posms, sākot jau ar vestgotu izceļošanu no Skandināvijas, un beidzot, ar vestgotu valsts sabrukumu, tādēļ autors darbā centās akcentēt pašu svarīgāko, kas dotu plašu un kodolīgu ieskatu par vestgotiem. Šī laika nozīmīgākie vēstures avoti, kas sniedz informāciju par tā laika stāvokli vestgotu valstī un pārvaldi, sniedz vestgotu un romiešu kopīgs likumu krājums „Lex visigothorum” jeb “Vestgotu tiesa” un laikabiedrs Seviļas Isidors, kas sarakstījis darbu par gotu, vandāļu un svēbu karaļiem (A history of the Goths, Vandals and Suebi kings), kuri ir ņemti par pamatu šim darbam.…
Mūsu ēras 5. gadsimtā un 6. gadsimta sākumā bijušās Romas impērijas teritorijās un provincēs izveidojas jaunas ģermāņu valstis jeb barbaru karalistes. Vestgoti, ilgus gadus uzturoties Romas impērijas sastāvā kā federāti un slēdzot ar romiešiem miera līgumus, 4. gadsimta beigās un 5. gadsimta sākumā nemitīgi sāk apdraudēt Romas impērijas teritorijas un tās iedzīvotājus. Pēc Romas izlaupīšanas 410. gadā un vairākām nesekmīgām cīņām ar vestgotiem , Romas impērija noslēdz vienošanos ar vestgotiem, atļaujot tiem apmesties Akvitānijā ( dienvidrietumu Gallijā) kā Romas impērijas federātiem, kur tieši 418./419. gadā izveido pirmo barbaru karalisti ar galvaspilsētu Tolosu jeb mūsdienu Tulūzu.