Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 1.
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 2.
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 3.
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 4.
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 5.
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 6.
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 7.
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 8.
  • Referāts 'Cilvēka tiesības un brīvības romiešu tiesībās', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Pilsoņi un brīvie cilvēki    4
2.  Nebrīvie cilvēki jeb vergi    6
  Kopsavilkums    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Salīdzinot romiešu un mūsdienu sabiedrības tiesiskās attiecības, var saskatīt kopējo, pārņemto. Tāpat var saprast, kāpēc līdz mūsdienām daudz kas ir mainījies un radušās atšķirības.
Tāpat kā Romā, arī mūsdienās Latvijā ir iedzīvotāju sadalījums – pilsoņi, nepilsoņi, ārvalstnieki, diplomāti, bēgļi u.c. Katrai no šīm kategorijām ir savas tiesības un pienākumi. Taču vislielākā atšķirība ir tajā, ka uz visām kategorijām attiecas cilvēktiesības un lielākā daļa tiesību un pienākumu. [2., VIII nodaļa]
Nākošā atšķirība ir ģimenes jomā. Vīrs un sieva ir vienlīdzīgi tiesību un pienākumu ziņā. Tāpat arī bērnam ir tiesības uz dzīvību un veselību (t.sk. garīgo). Līdz ar to ir zudusi vīra tirānija un diktatūra. Ir pieņēmumi, ka uz to mudināju kristietība, kur tika sludināts, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi Dieva priekšā.
Ir zudusi arī tiešā dzimtbūšana un vergošana, kas agrāk (Romas impērijas laikā) nozīmēja cilvēku atrašanos pakļautībā un nebrīvē. Mūsdienās verdzību mēdz pielietot sarunvalodā, attiecinot to uz darbu, finansēm vai cilvēku savstarpējām attiecībām. Zināma patiesība tajā ir, ka ikviens esam pakļauts, bet tas ir kopīga labuma dēļ. Pie tam ikvienam ir tiesības un iespējas nodrošināt savu dzīvi tā, kā pats vēlas.
Kopumā romiešu tiesības var uzskatīt tikai par mūsdienu tiesisko attiecību pamatu un avotu, bet ne pieņemamām tā iemesla dēļ, ka tās pieļāva brīvi nogalināt otru cilvēku tikai savas iegribas dēļ. Arī tāpēc, ka tiesības un pienākumi saturēja daudz tāda, radot cilvēkiem ciešanas un turēja bailēs, kas līdz mūsdienām ir novērsts.

Autora komentārsAtvērt
Atlants