Okupācija (latīņu: occupatio) nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā. Latvijas okupācija bija 1940.gada 17.jūnijā, kad sarkanā armija iesoļoja Latvijas teritorijā. Latvijas okupācija bija vairāku vēsturisku notikumu virknes likumsakarīgs iznākums. Tas ir laiks, kad pasaulē notika daudzas politiskās pārmaiņas, izmaiņas ideoloģijās un ietekmes pārdalīšanā. Arī Latvija atradās notikumu virpulī un izvairīties no šo procesu ietekmes bija neiespējami.
Vācija, valsts, kura izsenis vienmēr centusies savu ietekmi izrādīt citām Eiropas valstīm, sākot ar Vācijas ietilpšanu Svētajā Romas impērijā, kas nozīmēja savu teritoriju paplašināšanu un valdīšanu pār Eiropu. Sākumā Vācijas teritorijas tika paplašinātas palielinot ietekmi slāvu apdzīvotajās teritorijās. 1871.gadā izveidojās Vācijas impērija, kura jau 1884.gadā bija nodibinājusi kolonijas ārpus Eiropas. 1884.gadā Vācija ieguva dažas teritorijas pat Āfrikā. Tagad Pirmā pasaules kara novājināta un vēl vairāk satricināta ar Lielās depresijas iestāšanos pasaulē, hiperinflāciju, bezdarbu, jauno vāciešu bezcerību un neticību nākotnē, radās augsne radikālu ideju izplatīšanai un attīstībai.…
