Atceroties pirmo Latvijas brīvvalsts laiku, tie bieži tiek dēvēti par Ulmaņlaikiem. Tas skaidrojams ar cilvēku spilgtākajām asociācijām par šo laiku - ar Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu Latvijā no 1934. līdz 1940. gadam. Cilvēku atmiņās spilgti paliek tautai nozīmīgi, izšķiroši notikumi, kas var nest gan pozitīvas, gan traģiskas sekas. Ulmaņlaiki cilvēku atmiņās visbiežāk palikuši kā vispārējs Latvijas valsts uzplaukums, „zelta laikmets”, taču mūsdienu demokrātiskā sabiedrība arvien biežāk izceļ tieši negatīvās Ulmaņlaiku iezīmes, kas saistītas ar Ulmaņa nākšanu pie vienpersoniskas varas – valsts apvērsumu.
Kas tad bija tas, kas noveda jauno, demokrātisko republiku pie valsts apvērsuma un no tā izrietošā autoritārā režīma? Valsts apvērsumam ir gan vairāki cēloņi, gan arī noteikti apstākļi, kas ļāva tam veiksmīgi norisināties, gandrīz nemanot un bez liekas aizķeršanās. …
