Ekoloģiskā situācija Baltijas jūrā

Baltijas jūra ar kopējo platību 415,266 tūkstoši kvadrātkilometri ir uz Zemes jaunākā jūra – tā radusies ledum pirms 13 000 gadu atkāpjoties, kušanas ūdeņi izskaloja jūras gultni – tas izskaidro jūras relatīvo seklumu. Ņemot vērā plašo baseinu, ko veido upes, kas savus ūdeņus nes Baltijas jūrai – tie ir aptuveni 1,7 miljoni kvadrātkilometru –, pati Baltijas jūra ir kā liela upe. Baltijas jūra ir viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām. Tikai īpašas augu un dzīvnieku sugas ir spējušas pielāgoties dzīvei šādā vidē. Pilnīga ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru norisinās vien vairāku gadu desmitu laikā. Tāpēc Baltijas jūra ir ārkārtīgi jutīga pret cilvēku darbību, kas risinās ne tikai jūrā un tās tuvumā, bet arī visu Baltijas jūrā ietekošo upju baseinos, un tos apdzīvo 85 miljoni cilvēku.
Savas, salīdzinoši īsās, dzīves laikā Baltijas jūra vairākkārt ir zaudējusi pieeju Atlantijas okeānam un pašlaik uzskatāma par tipisku iekškontinentālu jūru. Salīdzinājumam – Vidusjūra ir vairākus miljonus gadu veca.
Baltijas jūras īpatnību dēļ to vieglāk aprakstīt nevis ar to, kas tā ir, bet gan – kas tā nav. Proti, tā nav tik sāļa kā okeāns, tajā nav tādas bioloģiskās daudzveidības, kāda ir Ziemeļjūrā vai kādā no tropu jūrām ar dažnedažādām radībām. Krasi atšķiras ne tikai vertikālie ūdens slāņi, bet vide dažādās jūras vietās. Baltijas jūra pie Kategata šauruma, salīdzinot ar Botnijas līci, ir kā diena pret nakti.
Tajā pašā laikā Baltijas jūra ir arī viena no saldākajām jūrām pasaulē (saldāka ir tikai Melnā jūra) – tā vienlaikus ir priekšrocība un posts. Priekšrocība tāpēc, ka šeit ir attīstījušās zivju sugas, kas citur nav sastopamas, piemēram, Baltijas siļķe, kas atšķiras no savas Atlantijas radinieces. Tāpat Baltijas jūras ekosistēmai ir spējušas pielāgoties sugas, kas citkārt dzīvo tikai saldūdenī.
Taču sāļuma faktors ietekmē arī ūdens kvalitāti. Situāciju vēl vairāk pastiprina jūras relatīvais seklums, kā arī mazā ūdensapmaiņa ar okeānu un Ziemeļjūru. Pētnieki norāda, ka līdz pagājušā gadsimta 80.gadiem svaiga sālsūdens vilnis no Ziemeļjūras ieplūda vidēji reizi 4–5 gados, savukārt tagad tas notiek vien aptuveni reizi desmit gados. Lai Baltijas jūras ūdens pilnībā nomainītos, ir nepieciešami aptuveni 25 gadi.
Mazā ūdensapmaiņa veicina arī ūdeņu noslāņošanos – sāļākais ūdens nogulsnējas dzelmē, un lielāka blīvuma dēļ tur ir mazāk skābekļa, tāpēc dziļumos mīt lielākoties tikai dažādas baktērijas, kas pārtiek no organiskajām nogulsnēm. …