• Dekadence kā problēma. Dekadences eventuāli dažādie kritēriji. Dekadentu inovācijas

     

    Eseja4 Literatūra

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.07.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Dekadence kā problēma. Dekadences eventuāli dažādie kritēriji. Dekadentu inovāci', 1.
  • Eseja 'Dekadence kā problēma. Dekadences eventuāli dažādie kritēriji. Dekadentu inovāci', 2.
  • Eseja 'Dekadence kā problēma. Dekadences eventuāli dažādie kritēriji. Dekadentu inovāci', 3.
  • Eseja 'Dekadence kā problēma. Dekadences eventuāli dažādie kritēriji. Dekadentu inovāci', 4.
  • Eseja 'Dekadence kā problēma. Dekadences eventuāli dažādie kritēriji. Dekadentu inovāci', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Dekadence – no franču dékadence ‘pagrimums’, aiziešana no sabiedriskajām problēmām, pievēršanās cilvēka iekšējai pasaulei un mākslai kā būtiskākajai pasaules daļai. 1868. gadā iznāk Šarla Bodlēra dzejas krājuma “Ļaunuma puķes” trešais izdevums, kura priekšvārdā Teofīls Gotjē Bodlēru nosauc par dekadences dzejnieku. Bez Šarla Bodlēra spilgti dekadences pārstāvji ir arī Arturs Rembo un Oskars Vailds.
Latviešu literatūrā apzīmējums dekadence pirmo reizi parādās 1906. gada sākumā pašu dekadentu darbos. Latviešu modernisti ļoti ātri šo nosaukumu pieņēma no krievu dekadentiem.
Dekadence kļuva par pašu skaļāko, spilgtāko un visvairāk apkaroto tā laika parādību latviešu literatūrā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants