Neviena organizācija nevar pastāvēt bez vadības sistēmas un tai pakļautā darbaspēka, kas kopā veido organizācijas struktūru. No dažādu organizācijas struktūru un darba stila atkarīga visas iestādes darbība un attīstība. Katrai iestādei ir savi likumi, uzvedības un ētikas normas. Tomēr, lai tā veiksmīgi darbotos, svarīgi ņemt vērā cilvēku savstarpējās attiecības un vadības darba īpatnības.
Lai gan organizāciju iekšējā sistēma mēdz būt ļoti dažāda, Bolmans un Dīls (Bolman&Deal) formulēja četras perspektīvas, pēc kurām var raksturot organizācijas struktūru un iekšējās attiecības. Tās tika nosauktas par strukturālo pieeju, cilvēkresursu pieeju, politisko pieeju un simbolisko pieeju. Šīs pieejas savā starpā ir atšķirīgas, tomēr katrai no tām ir savi plusi un mīnusi. Turpmāk darbā sīkāk tiks apskatītas strukturālā un politiskā perspektīvas.
Strukturālā perspektīva ir balstīta uz zinātniskiem principiem, tās pamatā ir psihologa Teilora (Taylor) un sociologa Vēbera (Weber) darbi. …
