Jau Ogists Konts (1798-1857), izstrādājot savu “galveno sabiedrības attīstības likumu”, ir uzskatījis, ka nevis indivīdu, bet gan tādas sociālas grupas kā ģimene, summa veido sabiedrību un ietekmē procesus tajā. Caur ģimeni indivīds izjūt nepieciešamību būt ražošanas procesā, piedalīties citu sociālo grupu un organizāciju darbībā.
L. Morgans aplūko savā teorijā ģimenes, kā noteiktas sociālas institūcijas izcelsmi un evolūciju. Visu cilvēces vēsturi autors dala trīs lielos periodos : pirmatnējā iekārta, barbarisms, civilizācija. Savukārt katru no šiem posmiem dala trīs pakāpēs, jeb etniskajos periodos. Savā darbā “Pirmatnējā iekārta” L. Morgans atklāj ģimenes un laulības vēsturisko izcelsmi un stadijas. Turklāt darbā tiek vilktas paralēles starp ģimeni un radniecību, uzsverot, ka ģimene ir tas aktīvais elements, kuram tiek pakārtota radniecība un dzimtas. …
