Eksāmena atbildes, politikas zinātne

Politiskās līdzdalības veidi:
piedalīšanās vēlēšanās,
līdzdalība vēlēšanu kampaņā,
kontaktēšanās ar valsts varas pārstāvjiem,
darbošanās politisko interešu grupās u.c.
Visizplatītākais politiskās līdzdalības veids ir piedalīšanās vēlēšanās.
Līdzdalība vēlēšanās ir svarīga tāpēc, ka tā ir savdabīga vēlētāju kontrole pār varu. Ja deputāts vai partija tiek noraidīta vai netiek ievēlēta atkārtoti, jāsecina, ka vēlētāji viņu darbību vērtē negatīvi.
NEKONVENCIONĀLĀ
Atšķirīgs politiskās līdzdalības tips ir nekonvencionālā līdzdalība. Tā ir ārkārtēja, vispārpieņemtajām normām un „spēles noteikumiem" neatbilstoša rīcība. Piemēram, publiski sadedzināt pilsonību apliecinošus dokumentus, patvaļīgi ieņemt kādu ēku vai politisku motīvu vārdā nolaupīt cilvēku - šāda rīcība daudzās demokrātiskās valstīs tiek uzskatīta par nekonvencionālu politisku rīcību.
KONVENCIONĀLĀ
Viens no ārpus vēlēšanu konvencionālās līdzdalības veidiem ir atsevišķu pilsoņu ierosināti kontakti ar valsts varas pārstāvjiem (deputātiem, ierēdņiem). Šis ir vienīgais līdzdalības veids, kura rezultāts var būt konkrēts. Pilsonis pats izvēlas problēmu, par kuru viņš raksta kādam deputātam vai sakarā ar kuru tiekas ar viņu personīgi.

Politiskā līdzdalība Latvijā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas.
Pateicoties iedzīvotāju pasivitātei pagaidām Latvijā valda demokrātija bez demokrātiskās kultūras. Latvijas demokrātiskais režīms ir formāls, lai arī pēc neatkarības atjaunošanas būs pagājuši 18 gadi. Latvijas politiskā līdzdalība pakāpeniski pieaugs un politiskā kultūra pilnveidosies tikai tad, kad iedzīvotāji paši to vēlēsies ikdienā, nevis reizi četrgadē. Tāpēc nedz prezidents, nedz arī izmaiņas Saeimas sastāvā tautai tūlītējus brīnumus nenesīs bez pilsoņu apzināšanās par savu sociālo stāvokli, tiesībām un pienākumiem. lai gan šodienas notikumu kontekstā Latvijas tradicionālā tauta ir pamodināta no pašapmierinātības miega. Saskaņā ar Eirobarometra datiem 2007.gada rudenī Latvijā 19% respondentu uzticējās valdībai, savukārt uzticēšanos parlamentam izteica 16% respondentu, kas ir zemākais rādītājs ES, norādot uz uzticības kritumu valdībai un Saeimai. 2008.gadā Latvijā saglabājās vislielākā iedzīvotāju neuzticēšanās politiskajām partijām ES – 91%, kamēr uzticas tikai 5%.
…