Vērtējums:
Publicēts: 24.03.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 1.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 2.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 3.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 4.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 5.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 6.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 7.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 8.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 9.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 10.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 11.
  • Referāts 'Civilās aizsardzības sistēma Latvijā', 12.
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā.
Katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.
Atbilstoši radīto postījumu apjomam izšķir:
• vietēja mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.
• reģionāla mēroga katastrofas – katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.
• valsts mēroga katastrofas – katastrofas radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu.
Pastāv divi katastrofu veidi – dabas katastrofas un cilvēku izraisītās jeb antropogēnās katastrofas.
Civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir:
• nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību
• pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā
• savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus
• plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus
• sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam
• plānot un veikt atjaunošanas pasākumus
• normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību
• atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Autora komentārsAtvērt
Atlants