Minoritāšu valodas ieviešanas jautājumi un problēmas Igaunijā un Latvijā

Daudzveidība sabiedrībā veicina daudzveidību izglītībā, daudzveidība izglītībā attīsta daudzveidīgu personību (2, 4). Ikvienas valsts etnopolitikas mērķis ir tajā dzīvojošo etnosu optimālu savstarpējo attiecību veidošana, lai nodrošinātu valsts iekšējo stabilitāti. Valodas politika šai aspektā ir etnopolitikas daļa, turklāt tās uzdevums ir, garantējot minoritāšu valodu tiesības, aizsargāt valsts pastāvēšanai nepieciešamo vienoto saziņas līdzekli – valsts valodu. Vairumā Eiropas un arī pasaules valstu šīs attiecības tiek veidotas, pamatojoties uz hierarhiskām attiecībām starp pamatnāciju un minoritātēm (valodas politikā – starp valsts valodu un minoritāšu valodām). Valsts valodas apguve vismaz sociāli un ekonomiski aktīvajiem minoritāšu pārstāvjiem un tās lietošana ir viens no galvenajiem daudznacionālas sabiedrības stabilitātes nodrošināšanas veidiem (10).
Igaunijā trešā daļa iedzīvotāju nav igauņi. Lielākā mazākumtautību pārstāvju daļa nepārvalda igauņu valodu un ir tikai daļēji integrējušies Igaunijas sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē . Mazākumtautību integrācija sabiedrībā ir viena no Igaunijas valdības darba prioritātēm. Arī vecāki vēlas, lai bērni labi justos abās valodas vidēs, saglabājot piederību savai kultūrai, tādēļ daudzi izvēlas mācību programmas, kuras paredz mācības gan igauņu, gan krievu valodā (2, 24).
Bet ne tikai Igaunijā, arī Latvijā, valstī, kurā vienmēr ir bijis aktuāls vairāku nāciju sadzīvošanas jautājums – vācieši, zviedri, krievi u.c., ir būtiski plānot un īstenot tālredzīgu valsts valodas politiku, kas nodrošina efektīvu valodas apguvi gan latviešu kā mācībvalodas izglītības programmās, gan mazākumtautību izglītības programmās. Lai gan kopš 1990.gada Latvijā ir tikuši īstenoti vairāki izglītības likumi un izglītības reformas, valsts valodas politikas jautājumi vidējās izglītības iestādēs vēl aizvien ir aktuāli. Līdztekus bilingvālajai izglītībai mēs pakāpeniski veidojam vienotu latviešu valodas statusa koncepciju skolās, kuras pirmais vēstnesis ir 2012.gadā paredzētais vienotais latviešu valodas centralizētais eksāmens visās vispārējās vidējās izglītības programmās (4). Izglītības likums ir licis stingrus pamatus minoritāšu izglītības sistēmai. Tas nodrošina, ka minoritāšu izglītības programmā ir ietverts gan saturs, kas vajadzīgs tālākai kultūras mantojuma nodošanai, gan latviešu valodas apguve, kas nodrošina sabiedrības integrācijas mērķi.…