-
Policijas preventīvais darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem
2000 gada konference par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem
2000.gada 15. un 16. maija Jūrmalā, Latvijā, piedaloties dalībniekiem no Kanādas un Latvijas, notika Konference par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Abu valstu pārtāvji bija speciālisti, kas strādā ar jauniešiem viņu ģemenēs, kopienās un skolās – sadarbojoties ar policijas dienestiem, tiesu sistēmām, kā arī citās pārvaldes struktūras un nevalstiskajās organizācijās. Konferences mērķis bija informacijas apmaiņa, dalīšanās pieredzē un iespējamo alternatīvo pieeju izpetē, lai aizstātu esošo, tradicionālo tiesisko sistēmu, kas pastāv nepilngadīgo noziedzības problēmu risināšanai Latvijā.
Šajā konferencē tas dalībnieki pienāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Nepieciešams, lai Latvijā būtu daudz koordinētāka pieeja, formulējot un atbalstot nepilngadīgo likumpārkāpēju jautājumu risināšanas stratēģiju, kas balstītos uz to problēmu labāku izpratni, ar kurām saskaras nepilngadīgie un viņu ģimenes Latvijā;
2. Latvijas bērni un jaunieši ir nepietiekami sagatavoti, lai varētu atrisinat dažas problēmatiskās situācijas viņu tālākajā dzīvē. Sabiedrībai ir jāsniedz daudz vairāk informācijas par jauniešu vecuma un mazgadīgajiem likumpārkāpējiem, lai mobilizētu sabiedrības atbalstu jaunajām pieejām un alternatīvo iespēju plašākai izmantošanai policijas un tiesu darbā, tādējādi dodot iespēju efektīvāk ņemt vērā viņu vajadzības un samazināt to jauniešu skaitu, ko nosūta uz cietumiem;
3. Ir jāizveido starpministriju komiteja, lai formulētu un atbalstītu nepilngadīgo likumpārkāpēju jautājumu risināšanas stratēģiju, un tajā ir jābūt vismaz pārstāvjiem no tiesu sistēmas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Iekšlietu ministrijas;
Ir jānodibina vietējās un reģionālās grupas, lai atbalstītu darbības, kas turpinātu konferences laikā aizsākto darbu un informācijas apmaiņu. To dalībniekiem vajadzētu būt policijas pārstāvjiem, pedagogiem, bāriņtiesu amatpersonām, bērnu tiesību darbiniekiem, ārstiem, psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, garīgās veselības speciālistiem un vietējo pašvaldību amatpersonām. Ir jābūt arī informācijas plūsmai starp reģionālajam grupām. Ir jāuztur kontakts starp atsevišķiem speciālistiem un grupām kopumā.
…
Cīņā ar nepilngadīgo likumpārkāpumiem valsts, pirmkārt, izmanto profilaktiskos pasākumus tai skaitā preventīva rakstura mērus, bet uz tiem, uz kuriem tās nedarbojas, tiek izmantoti piespiešanas pasākumi. Kā efektīvāko un nepieciešamāko darbības formu, kurai būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, bērnu deviāciju un bez uzraudzības novēršana, jāmin sociāli nelabvēlīgo apstākļu novēršanu bērnu dzīves vietās un ģimenēs. Tas ir nepilngadīgo lietu inspekcijas (NLI) viens no pamatuzdevumiem. Tātad vispirms ir nepieciešams radīt sociāli labvēlīgu vidi nepilngadīgajam, lai pēc tam varētu veikt pārējos pasākumus. Svarīgi ir apsekot bērnu dzīves apstākļus ģimenēs, veicot pārrunas ar bērniem, kuriem ir novirzes uzvedībā, regulāri veikt vidus sabiedriskas vietas, kā arī izņemt bērnu no sociāli nelabvēlīgās vides šodienas kapitālistiskajā pasaulē viens no svarīgākajiem faktoriem ir uzlabot ģimeņu materiālo stāvokli. Materiālā labklājība ir nepieciešama, lai paēdinātu, apģērbtu un izglītotu nepilngadīgos. Uzlabojoties materiālajai situācijai, uzlabosies ne tikai sociālo apstākļu vide, bet tas arī veicinās bērnu pilnvērtīgāku iekļaušanos sabiedrībā. Šajā sakarā jāpalielina šķirto vecāku atbildību. Nevienam nav noslēpums, ka šķiroties vecākiem, visvairāk cieš bērni, jo bieži netiek maksāti alimenti, kas nepieciešami bērnu uzturam. Materiālā nelabklājība ir viens no negatīvajiem faktoriem kas grūž bērnu izdarīt likumpārkāpumu. Manuprāt, materiālā nespēcība var arī izraisīt bērnos agresiju un naidu, kuru dēļ nepilngadīgie var kļūt nikni, cietsirdīgi un vardarbīgie. Vardarbību var izraisīt arī televīzijas programmas. Pētījumus, ko Latvijā veikusi psiholoģe Jolanta Lamberta norāda, ka bērni, kas pastiprināti skatās vardarbību televīzijas programmās, uzskata agresīvos tēlus kā savus varoņus, savus ideālus. Viņiem arī rodas iespaids, ka vardarbīgā rīcība ir pieņemamā normas, un ka nazis vai pistole ir labākais veids kā risināt konfliktus.
