Šķiet, ka tieši caur saviem darbiem viņš ir mēģinājis sevi nomierināt, tikt pāri visām grūtībām.Vislabāk to var redzēt „Vienā dziesmā par pieminēšanu tās svētdienas Rogate tai gadā xxxxxx Krimaldā noticis”, kā arī „Dziesmā par ļaunām mēlēmun aprunātājiem”:
„Svētīgi jūs visi būsiet,
Ja jūs šeit no cilvēkiem
Kristus dēļ lamāti kļūsiet.”
Lai gan Ramanis noliedz laicīgo dzīvi, tā tomēr ienāk viņa darbos ar savām negācijām, kļūst par nozīmīgu to sastāvdaļu, ķermeni, ko ietērpt pašmodelētās drēbēs. Ja nebūtu ciešanas, ko šī laicīgā pasaule rada pati sev, daudzu darbu vienkārši nebūtu, arī Ramanim zustu galvenais viņa darbu pamats. Viņš savos darbos nespēja samierināties ar valdošo ļaunumu, netaisnību, nosodīja kungu kārtu. Viņš nespēja to ignorēt, nespēja piedot pāridarījumus, kaut arī nekad neko nav nožēlojis. Arī tas ir viens no veidiem, kā viņa dzeja ir saistīta ar pasaulīgo dzīvi. Viņš arī pilnībā nenoliedz tās dāvātos labumus, jo viņam pat zināmā mērā simpatizē turīgie zemnieki. „Mājas turētāja un saimnieka spieģelī” viņš apgalvo, ka šādi saimnieki ir savu bagātību godam nopelnījuši, tomēr viņiem vajag ieturēt mēru.
Ciešanu motīvs Jura Natanaēla Ramaņa „Krusta skolas grāmatā” ir personīga rakstura, saistīts ar autora personīgo dzīvi un 18.gs. politiskajiem, kā arī sociālajiem apstākļiem. Tai ir zināma līdzība ar 17.gs. Vācijā populārajām krusta skolas grāmatām, taču tā atšķiras tieši ar autora individuālo pārdzīvojumu atspoguļošanu.
…
