Situācijas apraksts.
Matemātikas stundās 9. klasē viens no skolēniem neko nedara, ir ļoti pasīvs, mēģina būt nemanāms. Uz skolotājas jautājumiem, kāpēc viņš nerēķina un nepieraksta neko kladē, skolēns saka, ka neko nesaprot, neredz, kas tiek rakstīts uz tāfeles, ka nav jēgas neko darīt, tāpat nekas viņam nesanāks, izrisinās kļūdaini. Skolotāja viņu izsauc pie tāfeles un mēģina viņam atkārtoti paskaidrot mācību vielu, kamēr zēns risina piemēru. Skolotāja izsauc skolēnu pie tāfeles pēc iespējas biežāk, tādējādi cenšoties parādīt, ka no kļūdām var mācīties un, ka viņš var atrisināt uzdevumus, tikai jānotic sev un jācenšas. Skolotāja īpašu uzmanību pievērš skolēna veiksmēm, neuzsver viņa kļūdas lieko reizi, jo saprot, ka skolēna priekšā ir eksāmens matemātikā.
Uzvedības mērķi.
Galvenais skolēna uzvedības mērķis ir izvairīties no neveiksmes. Viņš nemēģina neko darīt, lai nepieļautu kļūdas.
Skolotāja jūtas bezspēcīga, bet nepadodas, cenšas palīdzēt skolēnam sajust, ka viņš kaut ko var, cenšas celt viņa pašvērtējumu un ticību tam, ka viņš var un, ka viņš var mācīties arī no pieļautajām kļūdām nevis baidīties no tām.
Izmantotās stratēģijas.
…
