Izplatība dabā. Sudraba Zemes garozā ir mazāk nekā vara un tā klarks ir ~0,08 ppm. Tāpat kā varš un zelts, arī sudrabs pazīstams kopš aizvēsturiskiem laikiem (vismaz 3000 g.p.K.). Zemes garozā tas ir gan brīvā, gan arī saistītā veidā. Sudrabs veido daudz dažāda sastāva sulfīdu minerālu, no kuriem par svarīgāko parasti uzskata sudraba spīdi jeb argentītu Ag2S. Sudraba saturs tā sulfīdu rūdās parasti nepārsniedz dažus procentus. Nelielos daudzumos sastopami arī citi sudraba minerāli: hornsilber AgCl un bromargyrit AgBr. Sudrabs ļoti bieži sudraba sulfīda veidā niecīgos daudzumos (0,01 līdz 1%) ir sastopams daudzos citos sulfīdu minerālos, piem., vara pirītā CuFeS2 un svina spīdē PbS. …
