Manā dzīvē tā nu ir sanācis, ka esmu skolotāja. Mēdz uzskatīt, ka pirms mūsu ierašanās šajā pasaulē Dievs jau lielajā Likteņa grāmatā ir ierakstījis gan mūsu katra dzīves ceļa līkločus un cilvēkus tajā, gan arī mūsu profesiju. Tātad, viss jau iepriekš nolemts, mums atliek vien to īstenot. Iespējams, ka tā ir. Taču katram cilvēkam dzīvē ir jāizvirza arī sev mērķi, kurus īstenot, jo bez mērķiem nav nākotnes un sapņu piepildījumu.
Man viens no sapņiem bija tapt skolotājai un...šodien- es esmu skolotāja! Tagad varu sev jautāt- kādēļ es esmu skolotāja? Kādēļ agrāk biju izvirzījusi tādu mērķi? Atbildes nav tālu jāmeklē.
Esot skolniecei, man bija skolotāji, manuprāt, personības - ar savu stāju, valodu, attieksmi pret skolēniem.…
