19. gadsimts Vidzemē bija ļoti īpatnējs laiks. Lai gan Krievija bieži iesaistījās karos, karadarbība Vidzemi praktiski neskāra. Varētu teikt, ka šis bija miera gadsimts. No otras puses tas bija laiks kad latviešu zemnieki cīnījās par savām tiesībām, kad latvieši sāka apzināties sevi kā tautu, kad cēlās izglītības līmenis.
Gadsimta sākumā neapšaubāmi spilgtākais notikums bija Kauguru nemieri.
Nemieru vadītājiem sulainim Johansonam, saimniekam Vīteļu Pēterim un kalpam Jānim piesprieda nāves sodu, ko vēlāk aizstāja ar bargiem miesas sodiem. Viņus izsūtīja uz Sibīriju. Daudzus zemniekus apcietināja un pēra. Zemnieku postus pavairoja 1799.-1801.g. neražas. Sakarā ar to, valdība atcēla noteiktās labības un siena nodevas. Muižnieki to izmantoja, lai palielinātu zemnieku klaušas. Taču zemnieki domāja, ka valdība atbrīvojusi viņus no visām klaušām un nodevām muižniekiem. Valmieras, Kauguru un Mujānu muižās 1802. g. rudenī izcēlās zemnieku nemieri. …
