TNK
Transnacionālas korporācijas (TNK) ieņem būtisku lomu Norvēģijas ekonomikā. Pēc aptuvenām aplēsēm, 1/3 no privātā sektorā nodarbinātajiem strādā uzņēmumos (ar vairāk nekā 10 darbiniekiem), kas pieder ārvalstīm vai atrodas Norvēģijas īpašumā un uzskatāmi par TNK. Kolektīvo līgumu sistēmu lielā mērā ietekmēja pieaugoša internacionalizācija, tirgus konkurence un arī būtiskas izmaiņas, kas var būt saistīts ar TNK stratēģijām, kuru nozīme uzsvērta Dž. Danninga koncepcijas 5. stadijā.
Par lielākajām transnacionālajām kompānijām Norvēģijā tiek uzskatītas: Statoil ASA, Statkraft, Hydro, Telenor Group, DnB NOR ASA, Storebrand, Orkla, Seadrill, Yara International, ExxonMobil Norge, NorgesGruppen u.c. Lielākā daļa no šo kompāniju akcijām ir Norvēģijas īpašumā, tā piemērām Statoil korporācijas gadījumā Norvēģijas valdībai pieder 67 % no akcijām.
No kopējo uzņēmumu skaita Norvēģijā ir aptuveni 6000 ārzemēm piederošu akciju sabiedrības ar daudzām papildus filiālēm. Ārvalstu uzņēmumi veido apmēram 25% no visiem vērtības radīšanu Norvēģijā un aptuveni 20% no darba. Norvēģijā vērojama spēcīga izaugsme ārvalstu investīcijām pēdējo desmit gadu laikā, salīdzinot ar daudzām citām valstīm.
Investīciju politika
No stadijas lielā mērā ir atkarīga pieņemošās valsts investīciju politika. Norvēģijas valdība īsteno atklātu nostāju attiecībā uz ārvalstu investīcijām naftas rūpniecībā, mazāk attīstītajiem reģioniem un kontinentālām nozarēm. Norvēģija nepiedāvā nozīmīgus nodokļu atvieglojumus investoriem (ne ārvalstu, ne iekšzemes). …
