Pastāvēja arī Kārtības tiesa. Tā daļēji pārņēma pilstiesas funkcijas, tādējādi tās bija sava veida policijas tiesas. To uzdevums bija rūpēties par policijas noteikumu izpildīšanu un piemērošanu, augstākstāvošo tiesu spriedumu izpildīšanu un nelielu krimināllietu izspriešanu. Paralēli pastāvēja arī baznīcas tiesas, rātes tiesas - pilsētniekiem, pagastu, muižu tiesas - zemniekiem.
Muižnieku pašpārvaldes institūcija bija zemes padome jeb landrātu kolēģija un valdības padomnieki, bet augstākā muižnieku pārstāvniecības institūcija bija Vidzemes landtāgs. Tā sastāvēja no sešām muižniecības personām bez tiesiskas varas. Landtāgs (iepriekš sauca par konventu) bija muižnieku sanāksme, kurā apsprieda karaļa vai ģenerālgubernatora priekšlikumus, rīkojumus, pavēles, kā arī paši savas lietas.
Tiesību avoti, kopā ar spēkā atstātajām Livonijas un Polijas tiesību normām, sastāvēja no centrālās varas (karaļa: plakāti, reglamenti, ordonances, rezolūcijas un instrukcijas), vietējās varas (ģenerālgubernatora par provinces lietām) izdotajiem tiesību aktiem, vietējo un Zviedrijas tiesību krājumiem, kā arī pilsētu tiesībām. Bija arī kodifikācijas mēģinājumi, projekti un tiesību krājumi: Vidzemes tiesību kopojumi, Zviedrijas tiesību krājums, Pilsētu tiesības, Zemes tiesības, Baznīcas tiesības, Dzimtbūšanas noteikumi Vidzemes zemniekiem.
…
