Purvs ir zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs:
pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums;
specifiska augu valsts;
kūdras uzkrāšanās.
Purvā ir izveidojušās tādu augu sabiedrības, kam nepieciešams liels mitrums vai kas spējīgas piemēroties dzīvei šādā mitrumā. Rudenī, izbeidzoties veģetācijas periodam, augi atmirst un satrūd – mikroorganismi un sēnes sadala organiskās vielas minerālvielās, kas vēlāk sajaucas ar augsni. Taču, tā kā purvā ir tik mitrs, mikroorganismi šeit nevar darboties tik aktīvi kā augsnē, jo tiem trūkst skābekļa.[1.] Tā rezultātā augu atliekas sablīvējas slāņos, un no tām veidojas kūdra.
Jau vietās ar 5 centimetrus biezu kūdras slāni var augt purviem raksturīgās augu sugas, piemēram, rūsganā melncere, odu gimnadēnija vai Devela grīslis. …
