Pašvaldības var tikt izveidotas tās ievēlot, ieceļot vai apstiprinot. Augstākā tiešās iedzīvotāju gribas izpausme ir vietējo pašvaldību institūciju vēlēšanas.
Ievērojot Eiropas hartas par vietējām pašvaldībām prasības, Latvijā domes (padomes) tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Vēlēšanu ceļā tiek izveidotas pašvaldību pārstavniecības institūcijas, ar kuru palīdzību veic vietējo pašparvaldi, kā arī var iegūt pilnvaras pašvaldību vadītāji un citas pašvaldības vēlētas amatpersonas. Tomēr pašvaldību vēlēšanu nozīme tikai ar to vien neaprobežojas. Pirms vēlēšanu kampaņas laikā iedzīvotāji kritiski izvērtē pašvaldību institūciju darbību. Katra vēlēšanu kampaņa stimulē iedzīvotāju sociālo aktivitāti, veicina to vitālo interēšu un vajadzību noskaidrošanu, rada nepieciešamos priekšnoteikumus to apmierināšanai.
Šodien pašvaldību vēlēšanu tiesisko pamatu mūsu valstī veido, pamatā, trīs likumi.
1994.gada 13.janvārī tika pieņemts "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums," kurā ir izdarīti vairāki būtiski grozījumi, kā rezultātā tās šobrīd turpina darboties kā "Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums".
Izšķir aktīvas vēlēšanu tiesības, kuras vēlētājam dod tiesības vēlēt, un pasīvas vēlēšanu tiesības, kuras piešķir pilsonim tiesības balotēties un tikt ievēlētam.
Dažādās valstīs ir arī dažādas vēlēšanu tiesības. Atkarībā no demokrātijas attistības pakāpes un citiem iekšpolitiskiem vai ārpolitiskiem faktoriem šīs tiesības var būt gan šaurākas, gan plašākas.
Daudzās valstīs, kā, piemēram, ASV, Kanādā, Latvijā un citur, vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās ir piešķirtas tikai attiecīgas valsts pilsoņiem.
Ir valstis, kur šīs pašvaldību vēlēšanu tiesības tiek piešķirtas arī tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri nav valsts pilsoņi, bet kuri valstī ir nodzīvojuši noteiktu laiku, kā, piemēram, Zviedrijā - ne mazāk kā 3 gadus, un ir arī tādas valstis, kurās vēlēšanu tiesības iedzīvotājiem nerodas pat tajos gadījumos, kad tie naturalizējas par šīs valsts pilsoņiem, kā, piemēram, Argentīnā. Bet ir ari valstis, kur aktīvas pašvaldību vēlēsanu tiesības ir arī nepilsoņiem, kuri zināmu laiku nodzīvojuši attiecīgajā valstī, bet pasīvas vēlēšanu tiesības ir tikai valsts pilsoņiem, piemēram, Igaunija.
Ja pirmskara Larvijas Republikas pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanas varēja piedalīties un arī tikt ievēlēti Latvijas pilsoņi, kuri sasnieguši 21 gadu vecumu un nodzīvojuši konkrētajā pilsētā ne mazāk kā 2 mēnešus vai pagastā ne mazāk kā 4 mēnešus pirms vēlēšanām, tad mūsdienu Latvijas pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanās aktīvas vēlēšanu tiesības ir Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasniegusi pilnus 18 gadus un nodzīvojuši attiecīgajā teritorijā ne mazāk kā pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanām, bet pasīvas vēlēšanu tiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri sasnieguši 21 gadu vecumu.
Pilsonis var brīvi, pec sava ieskata, izvēlēties, vai vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā viņš ir ierakstīts, vai - kurā atrodas likuma noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgā pilsoņa nekustamais īpašums.
Nav tiesības vēlēt:
- personām, kuras izcieš sodu soda izciešanas vietās un tādēļ tur nekāda balsošana netiek rīkota;
- aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personam, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;
- personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par rīcības nespējīgam.
…
Vēlēšanu tiesības un noteikumi Latvijas Republikā, Vēlēšanu komisijas, Deputatu kandidatu sarakstu iesniegsana
