Viens no vadošajiem nāciju un nacionālisma pētniekiem Entonijs Džons Smits kā būtiskas nācijas pazīmes nosauc vēsturisko teritoriju, kopīgos mītus, ar vēsturi saistītās atmiņas, vienoto tautas kultūru un citas.
Antropoloģijā nacionālisms parasti tiek definēts kā ideoloģija, kas ietver kulturālās robežas, kurām jāatbilst politiskajām robežām: valsts nulle ietver cilvēku kopumu.
Interesants pētījuma objekts ir Latvija, kurā etnikas sastāvs veidojies vēsturiski vācu, zviedru, un krievu iebrukumu dēļ karos par teritoriju pie Baltijas jūras. Mūsdienās sāpīgākais jautājums ir krievvalodīgo stāvoklis Latvijā, kas tiek pretrunīgi vērtēts dažādu interešu grupu starpā.
Pagātne ir neaizsniedzama, tomēr cilvēki tieši vai aplinkus ir tiekušies iesaistīt savas pagātnes dzīvē. Viens no drošākajiem veidiem, kā to panākt, ir atmiņa. 9
Latvieši ir dziedātāju tauta un “zaļās dvēseles” – zemnieku tauta!
Kā atzīmē Ingūna Rībena, 8. Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” deputāte, portālā www.delfi.lv intervijā, ka tas ir augsts mūsu nemateriālās kultūras novērtējums, ka 2003. gada 17. oktobrī Parīzē ar saviem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem esam iekļauti Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā un Dainu skapis – UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā. …
