Debesīs redzētais bija pavisam kaut kas pretējs tam, kas notika ellē. Ceļš uz paradīzi sākās ar lieliem dārgakmeņu rotātiem vārtiem. Pie vārtiem atradās eņģeļi, kuri runāja kaut ko nesaprotamu, viņu valoda atšķīrās no citām valodām. Eņģeļi bija ļoti laipni. Debesīs valdīja pārsteidzošs miers, kas piepildīja sirdis. Debesīs atradās briedis un aiz šī brieža bija milzīgs koks- pašā paradīzes centrā. Šis koks ir Jēzus simbols, jo Kristus ir mūžīgā dzīvība. Aiz koka bija upe ar kristāldzidru ūdeni. Zem ūdens bija iespējams elpot, tajā bija daudz zivju, dažādās varavīksnes krāsās. Tas kungs sacīja, ka debesīs nav nāves, slimību un asaru. Debesīs atradās arī trīs grāmatas. Pirmā no tām bija oriģinālie ebreju svētie raksti, kas bija izgatavota no zelta. Otrajā grāmatā tika ierakstīti visi notikumi, kas šobrīd notika uz zemes, visu, kam bija kāda garīga vērtība, ieskaitot notikušā laiku un datumu. Trešā grāmata bija vēl lielāka par iepriekšējām divām. Tur viss bija rakstīts debesu valodā. Tā bija Dzīvības grāmata.
Lai gan cilvēki ir ļoti daudz dzirdējuši par to, kādas mocības ir jāizcieš ellē, viņi tāpat dara ļoti daudz ļaunu un viņiem liekas, ka gan jau kādreiz viņus kāds apžēlos.…
