Kantam estētikas spriedums ir gaumes spriedums, jo to dod subjekts, un šī sprieduma noteicējpamats līdz ar to ir subjektīvs. Šādā spriedumā netiek fiksēts objektīvais, bet vienīgi subjektīvais tādā veidā šāda sprieduma saturu veido arī pats cilvēks, kurš sniedz noteiktu attieksmi pret noteiktu objektu. Šī attieksme, kas veidojās objektam atstājot iespaidu uz subjektu, kas tiek tverta kā patikas vai nepatikas jūtas tad arī ir pamats skaitā izpratnei. Gaume tādejādi top par spēju spriest par skaisto.
Tomēr no estētiskā sprieduma pilnībā ārā nevar iznest arī objektīvo, jo skaistais ir universāls. To nenosaka nedz lietu iedaba, ne objekta attiecības ar citiem objektiem vai subjektiem, tas neizriet no fiksētiem harmonijas likumiem, bet no prāta lietojuma universialitātes, proti, no pašas spriešanas spējas.…
