Padomju Savienībā 30. gados pilnīgi visa vara piederēja – vienam no necilākajiem, nu jau 1924. gadā mirušā Ļeņina, gvardes bijušas loceklim – gruzīnu komunistam Josifam Staļinam, kurš, izveidojot vienpersonisko diktatūru, centās realizēt ambiciozus plānus, lai padarītu PSRS par militāri spēcīgāko valsti pasaulē, kā arī tika propagandēts komunistiskais režīms.
Trīsdesmito gadu sākumā valstī aktīvi ritēja kolektivizācija, privāto tirdzniecību un rūpniecību aizliedza. Rūpniecības uzņēmumus un veikalus pārņēma valsts. Darba ražīgums vieglajā rūpniecībā strauji kritās, pasliktinājās arī apkalpošanas līmenis tirdzniecībā. Valsts ieguldīja milzīgus līdzekļus smagās rūpniecības attīstībā, ekonomiku regulēja ar piecgades plāniem. Neskatoties uz visiem pūliņiem, uz neskaitāmo jauno elektrostaciju, rūpnīcu un dzelzceļu būvniecību, smagās rūpniecības pastiprinātā attīstība deva tikai vienu praktisku rezultātu – tika radīta rūpniecība, lai apgādātu armiju ar nepieciešamo bruņojumu, kas padomju bruņotos spēkus padarītu par spēcīgākajiem pasaulē.…
