-
Dievs
Baznīcā pastāv viens Dievs, taču ticības ir dažādas, vadošās ir katolicisms un luterānisms. Katoļiem ir viens vienīgs Dievs, kas visu redz un dzird, katoļi tic, ka likteni katram ir noteicis Dievs. Katoļu baznīcā ir priesteris, kas ir Dieva un cilvēku starpnieks, šajā ticībā ir grēksūdze un Dievgalds, pie kā cilvēki dodas pēc grēksūdzes, lai kļūtu tuvāki ar Dievu. Par Dieva esamību liecina mūsu prāts, sirdsapziņas balss un paša Dieva atklāsme. Dievs ir bezgalīgi pilnīgs Gars, visu redzamo un neredzamo lietu radītājs, ar miesīgām acīm mēs Dievu neredzam, jo viņš ir Gars, tomēr viņa varenību un pilnību zināmā mērā atspoguļo visa daba, kuras diženums māca mūs mīlēt un godāt tās Radītāju. Jaunajā Derībā runa ir galvenokārt par tiesu kā noslēdzošo satikšanos ar Kristu, taču tā arī apgalvo, ka tūlīt pēc nāves ikvienam tiks atlīdzināts pēc viņa darbiem un ticības. Izcilākie Dieva radījumi ir eņģeļi un cilvēki, dievs visu zina un par visiem radījumiem īpatnējā veidā arī gādā, Dievu mīlēt un pēc viņa tiekties ir tā pati dabiskā un nepieciešamā prasība, kas cenšanās pēc savas dzīves piepildījuma. Cilvēki ir atbildīgi Dieva priekšā par savu dzīvi, tie, kas šai dzīvē patiesi nožēlo savus pārkāpumus, var droši cerēt uz piedošanu, jo Dievs ir labs un līdzcietīgs. …
Dažādos reliģiskajos pasaules uzskatos dievs ir mitoloģiska un pārdabiska būtne vai augstāka vara, kam piemīt īpašs spēks. Atkarībā no reliģijas dievs var būt viens vai tie var būt vairāki, taču ar vārdu "dievs" parasti saprot kādas reliģijas vienīgo dievu. Bieži vienu (vai vienīgo) dievu uzskata par Zemes vai pasaules radītāju. Reliģijās dievs parasti ir pilnībā labs, viszinošs, visspēcīgs un taisnīgs. Parasti dievi ir arī nemirstīgi. Bieži ar dieviem saista tādas dabas parādības kā zibeni, plūdus, vētras. Bieži uzskata, ka dievs vai dievi nosaka cilvēka likteni, kā arī, ka tie ir morāles normu avots.