Secinājumi:
Skābekļa šķīdība ūdenī ir tieši atkarīga no tā temperatūras un sāļuma. Jo lielāks sāļums un lielāka temperatūra, jo mazāka skābekļa šķīdība. Tā kā Baltijas jūras ūdens ir daudz mazāk sāļš, salīdzinot ar pasaules okānu, skābekļa šķīdība pie kādas konkrētas temperatūras šeit ir lielāka. Šāda vide ir daudz labvēlīgāka ūdenī dzīvojošiem aerobiem organismiem, piemēram, zivīm, gliemjiem utml. organismiem.
Labratorijas darbā iegūtais rezultāts norāda, ka skābekļa piesātinājums ūdens paraugā ir 105 %. Tas varētu liecināt par to, ka ūdens paraugs visdrīzāk ir paspējis uzsilt laboratorijā kopš parauga ievākšanas brīža. Tā kā teorētiski pie augstākas temperatūras būtu jābūtu zemākam skābekļa piesātinājumam, tam izšķīstot maksimāli pie zemākas temperatūras, kas vēlāk tiek paaugstināta ārpus ūdens vides (noņemot paraugu), koncentrācija palielinās.
…
