Audzināšanas process ir sarežģīta, kompleksa un dinamiska sistēma. To raksturo savstarpēji saistīto objektīvo un subjektīvo komponentu mijiedarbība un nemitīga attīstība.
Audzināšanas procesā realizējas augšanas, attīstības un audzināšanas mijsakarība, kas izpaužas bērna iekšējā un ārējā kustībā vai paškustībā. Šo komponentu ietekmē mainās arī attieksmju sistēma, bērna subjektīvā pozīcija pret apkārtējo īstenību.
Audzināšanā ir vērojama gan stihiska, gan mērķtiecīga ietekme uz audzēkni, jo audzināšanas process ir mērķtiecīga iedzimtības, vides un dzīvesdarbības mijsakarību realizācijas vadība, kas sekmē personības pašattīstību, kultūras apguvi un socializāciju.
Mērķtiecīga bērna darbība sevis pašattīstībā, sava pašvērtējuma, paškontroles un regulācijas veidošanā tiek saukta par pašaudzināšanu.
Audzināšanas procesā bērnam audzinoša liekas tikai tā darbība, kas viņam ir personīgi nozīmīga, kurā viņš var izjust savu pārdzīvojumu, kurā var veidot personīgo pieredzi.
Sākumā maza bērna aktivitāte ir impulsīva, neapzināta vai maz apzināta, instinktīva un reproduktīva - bērns tiecas apgūt ap sevi, apmierināt savas elementārās vajadzības. Ar katru gadu lielāka kļūst bērna kustību, runas aktivitāte, viņš vairāk tiecas izzināt apkārtni un uz to iedarboties. Rotaļas ir veids, kā to izdarīt. Taču no rotaļām izaug darba aktivitāte, vēlāk darbam.…
