Labvakar, cienījamās dāmas un godātie kungi! Es, izmantojot izdevību un savas ilgi gūtās zināšanas, vēlos šovakar jums palīdzēt. Ceru, ka jūs pieņemsiet gluži vienkārša, zinātkāra un atklāta cilvēka palīdzību.
Mēģinot darīt visu, kas manos spēkos, palīdzēšu jums paskatīties katram uz sevi, respektīvi, paskatīties uz to, kas mēs esam, un to, kas neesam. Mēs taču katru dienu cenšamies sadzīvot ne tikai viens ar otru, bet arī pats ar sevi. Katru dienu mēs redzam ne tikai citus cilvēkus, mēs redzam arī sevi. Tikai retais ir apmierināts ar savu iekšējo būtību, tāpēc daudzi no mums cenšas mainīties. Lai labāk un saprotamāk izklāstītu savas domas, talkā ņemšu lieliskā autora Migela de Servantesa Saavedras romānu „Atjautīgais idalgo Lamančas dons Kihots”. Ir pārsteidzoši atklāt, cik daudz mēs varam gūt no šī literatūras šedevra.
Kāpēc cilvēkiem atmiņā kā šī daiļdarba īpašais tēls paliek tieši dons Kihots, nevis Sančo Pansa? Protams, arī Sančo Pansa lieliski iederas romānā un arī viņu mēs atceramies, taču viņš nav tēls, kas mūs tik ļoti saista un kuram mēs īpaši pievēršam uzmanību. Tas ir tāpēc, ka viņš ir uz mata tāds kā mēs! Klasisks pieticīga un viduvēja cilvēka atainojums.…
