Ķīna ir trīs reliģisko ceļu zeme: tajā sadzīvo konfūcisms, daoisms, un budisms. Šīs reliģijas Ķīnas dzīvē ir ienākušas dažādi. Konfūcisms deva jaunu stimulu senajam senču godināšanas kultam, daoisms sniedza mistisku pasaules izpratni, bet mehājānas budisms ļāva itin visiem sasniegt glābšanu ar ticību un kalpošanu. Savā attīstībā šīs trīs reliģijas ir savijušās vai pat saplūdušas cita ar citu un arī ar tautas reliģiju, kas ir izplatīta vienkāršo lauku ļaužu starpā. Pēdējos gadsimtos zināma ietekme ir bijis arī kristietībai un islāmam. Pavisam nesen gandrīz kā ceturtā reliģija, ar līdzīgu ietekmi un valdzinājumu, valstī valdīja marksisms. Reliģijas nākotne Ķīnā tomēr ir neskaidra, kopš 1911. gada revolūcijas no valsts dzīves izzuda rituāli un mazāk tika godināti senči. Pēc komunistu revolūcijas 1949. gadā konfūcisms tika pasludināts par progresu un sociālās pārmaiņas kavējošu, daoisms-pakļauts kontrolei. Piecieta vienīgi budismu. Tomēr 1962. gadā tika atjaunota Konfūcija kapa vieta, Pekinas tempļus uzposa un tos atvēra apmeklētājiem. Mūsdienās Ķīnā oficiāli ir vairāk nekā 50 miljoni Budas pamācības sekotāju. …
