Arī Feldhauzens tika turēts ieslodzījumā, līdz viņa sieva par viņa atbrīvošanu Grabovskim un viņa līdzdalībniekiem nesamaksāja 10 tūkstošus rubļu. Pēctam gan Feldhauzens savus grēkus ļoti nožēloja un pārcēlās ar savu sievu dzīvot tālu prom.
Visi romāna varoņi bija grēkojuši un daudziem no viņiem Dievs tika piedevis, lai gan daudzi tā arī palika bez īsta soda. Visi šie grēki guļ uz grēcīgo cilvēku sirdsapziņas visu mūžu, un sods par tiem jau vien ir tāds, ka ar šiem grēkiem ir jāsadzīvo.
Arī mūsdienu cilvēkiem šī romāna personāži ir kā prototipi, jo arī tagad netrūkst ne Švaukstu, ne Prātnieku, kuri dzīvo pēc principa: „Izdzīvo stiprākais” neievērojot vājāko trūkumus. Bet ir arī tādi, kuri līdzīgi Annužai, Ilzei, Kasparam dzīvo patiesībā, taisnībā un mīlestībā, kuri nav pasaules bērni, bet ir Dieva bērni un kuri tiecas pēc tās mantas, ko nebojā rūsa un nesaēd kodes un viņi iet pret pasaules straumi pretī augstākajam, mūžīgajam mērķim. Arī par viņiem varētu lasīt pēc 130 gadiem un aizdomāties, kas dzīvē ir vērtības, ticība Dievam un sods par grēkiem.
…
