Katrs cilvēks piedzimst savā laikā un savā vietā, kura saucās par dzimteni. Mana ir Latvija, par ko es bezgalīgi esmu pateicīga Dievam un par ko es ļoti lepojos.
Latvijā ir mana dvēsele un tur viņa un paliks uz mūžu, ko gan es nedarītu. Kad esmu ārzemēs, es nejūtos ērti zinot, ka mājas ir tālu un rodas tāda sajūta, ka no manis izrāva kauto ļoti svarīgu. Un pirmā doma atgriežoties Latvijā: beidzot esmu mājās!
…
