Latvieši Vācijas DP pārvietoto personu (Displaced Persons – DP) nometnēs mitinājās lielākoties līdz 1950. gadam. Kad 1950. gadā DP nometnes kā administratīvas vienības tika atceltas, liela daļa latviešu izceļoja uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Dienvidameriku un citām zemēm. Vācijā palicēji devās darba meklējumos un pārcēlās ar savām ģimenēm uz dažādām pilsētām, citi vēl daudzus gadus palika dzīvot rajonos, kur bija bijušas nometnes, uzturot kontaktus savā starpā.5 Lielākais izceļošanas vilnis no Vācijas bija 1949 – 1951 gads.
Visvairāk no Vācijas tālākā izceļošana notika uz angliski runājošām zemēm: Angliju, Ziemeļameriku, Austrāliju. Mazāk uz Zviedriju, Beļģiju, Franciju, Dienvidameriku, Āziju, Āfriku.
Tālāk izceļojot, latviešu bēgļus jaunajās un pastāvīgajās dzīves vietās gaidīja smaga eksistences cīņa. Svešo zemju darba devēji neinteresējās par viņu izglītības un agrāko sabiedrisko statusu, bet tikai par viņu fiziskā spēka lietā likšanu, piemēram, ASV kokvilnas laukos vai Ņujorkas debesskrāpju sētnieku posteņos.
Trimdā nonākušos latviešus bija skārušas grūti priekšstatāmas piepešas, smagas dzīves pārmaiņas.…
