ES pilsonība: pamatojums, būtība, pilsoņu tiesībspēja.
Pilsonis - persona, kura uz tiesiska pamata pieder noteiktai valstij. Pilsonības saturu būtībā veido pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopums. Pēc sava tiesiskā stāvokļa konkrētās valsts pilsonis atšķiras no ārvalstu pilsoņa un bezvalstnieka, kuri atrodas šīs valsts teritorijā. Piemēram, visbiežāk tikai pilsoņiem ir politiskās tiesības un brīvības. Jēdziens "ES pilsonība" radies līdz ar Māstrihtas līgumu 1993.g. ES pilsonības juridiskais pamats ir noteikts šajā Eiropas Kopienas līgumā, kā ari citos atsevišķos noteikumos. EK dibināšanas līguma 8. pantā noteikts: Ikviens cilvēks, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis.
Savienības pilsoņi bauda šā līguma piešķirtās tiesības un pakļaujas tā uzliktajiem pienākumiem. Lai iegūtu ES pilsonību, nav ne jānaturalizējas, ne jākārto īpaši pārbaudījumi. ES pilsonību iegūst tikai tie iedzīvotāji, kuriem jau ir kādas ES dalībvalsts pilsonība. Par ES pilsoni persona kļūst tajā brīdī, kad viņa valsts tiek uzņemta par ES dalībvalsti. ES pilsonis ir jebkuras dalībvalsts pilsonis.…
