Normatīvās teorijas filozofiskajos pamatos ir jautājums par labāko dzīves pavadīšanas un politiskās kārtības modeli. Par klasiskās normatīvās filozofijas beigām var uzskatīt 20.gadsimta otro pusi, kad atsevišķi politikas zinātnieki paziņoja par klasiskās politiskās filozofijas nāvi, jo teoretizēšana par labāko dzīves un pārvaldes modeli tika uztverta, kā bezjēdzīga politikas zinātnes attīstībai. Šajā procesā liela nozīme bija pozitīvisma strāvojumam, kas norāda, ka sociālajām zinātnēm jānodarbojas ar empīriskiem jautājumiem, bet filozofijai ar normatīvajiem jautājumiem. Loģiskais pozitīvisms norādīja, ka politikas zinātnē izmantojamas dabas zinātņu metodes, kas uzskatīja, ka var iegūt patiesas zināšanas, izmantojot kvantitatīvas pētniecības metodes…
