Ievērojamus darbus atstājis klavesīnam un ērģelēm: svītas klavesīnam, kuras ir ļoti populāras, improvizatoriska rakstura fūgas ērģelēm, koncertus ērģelēm ar orķestri. Šajās kompozīcijās redzama Hendelim raksturīgā radošā, brīvā pieeja formai. Hendelis piešķīra ērģelēm īsti improvizatorisku vērienu, lietojot tās koncertos. Ne velti komponists ticis uzskatīts par vienu no izcilākajiem virtuoziem.
Pēdējos 8 dzīves gadus būdams neredzīgs, Hendelis mira 1759. Gadā. Anglijā viņa nāvi uzņēma kā nacionāla komponista zaudējumu.
Hendelis caurcaurēm ir laicīgās ievirzes mākslinieks, kas savus darbus rakstījis ar ieceri teātrim un koncertizrādei. Komponista stilā vērojamas opera seria heroika, galma baletu svinīgums, tautasdziesmu lirika un citas laicīgās mūzikas kultūras iezīmes. Visas cilvēka jūtu un pārdzīvojumu izpausmes Hendelis atveidoja no spēcīgi izteiktām reālisma pozīcijām, galvenokārt uzsverot jaunās buržuāzijas spēcīgo optimismu un nesatricināmo pašapziņu. Hendeļa mūzikai raksturīga vitalitāte, iekšējs temperaments un koncentrēts, lepns spēks; tajā izpaužas jauna veida tvirta, viengabalaina melodika, monumentālām akordu kolonnām un homofono posmu brāzmojumiem kontrastē polifono posmu dinamika, spožums un varenība. Oratorijā Hendelim izdevās rast piepildījumu daudzām drosmīgām iecerēm, kas viņa operās nevarēja realizēties opera seria žanra atpalicības dēļ; vēlākajās oratorijās daudzējādā ziņā jau atspoguļojās arī muzikālā teātra žanrā uzkrātā komponista pieredze.
…
