Ievads.
Kāpēc izvēlēts šis bērns.
Vispārējie iespaidi, jautājumi sākotnējā brīdī par bērnu.
Nebiju noskaņota apelēt pie optimisma kā pie morālās pašapmierinātības formas.
Pedagoģiskais optimisms pamatojas uz zināšanām, kā atrisināt pretrunas bērna
personības attīstībā, tas pamatojas uz pārliecību, ka pat bērnā, kas atstāts novārtā, ir
daudz pozitīvā. Varētu domāt, ka tā ir labi zināma, daudzkārt pārbaudīta patiesība.
Taču to ievērot nav ne viegli, ne vienkārši.
Ne vienreiz vien esmu pārliecinājusies, ka vairums grūti audzināmos, pamestos
bērnus gali galā kļūst par labiem cilvēkiem, lieliskiem darbiniekiem un gādīgiem
ģimenes locekļiem.
Kādas tad pozitīvās īpašības izveidojas šiem bērniem? Viņi izceļas ar milzīgu enerģiju
un es teiktu, ar mīlestību pret dzīvi. Grūti audzināmais, pamestais bērns, lai kā viņu
rātu un strostētu, (bet tieši to mēs bieži darām), saglabā sevī to apbrīnojamo spēku,
kurš tā vien skubina viņu izdarīt aizvien jaunas un jaunas nerātnības.…
